Nograuzti koki, hektāri nokaltuša vērtīga kokmateriāla, pārpurvojusies un lauksaimniecībā neizmantojama zeme. Šādas sekas rada par Latvijā rīkotā Pasaules hokeja čempionāta simbolu izraudzītie dzīvnieki bebri, kuru dažus eksemplārus pirms 50 gadiem ieveda toreiz izmirstošās sugas atjaunošanai. Tagad situācija ir krasi mainījusies — to skaita milzīgais pieaugums sagādā nopietnas galvassāpes mežu īpašniekiem un zemniekiem. Speciālisti ir pārliecināti — ja bebru skaitu samazinātu, to radītais posts nebūtu dramatisks.

Mežu un zemes īpašnieki risinājumu saredz lielākā mednieku aktivitātē, bet mednieki lielākoties uzskata bebru medības par nerentablām un gaida valsts pretimnākšanu, subsidējot cīņu ar šiem dzīvniekiem. Savukārt Zemkopības ministrija (ZM) problēmas risināšanā neiesaistās, norādot, ka to uzņēmušies paši mežu un zemes īpašnieki, kā arī mednieku intereses aizstāvošās asociācijas.

Liels risks

Pērn veiktais monitorings liecina, ka a/s "Latvijas valsts meži" savā teritorijā konstatējuši 0,17% hektāru likvidējamu bebru platību. Taču par privātajiem mežiem šādas statistikas nav. Latvijas meža īpašnieku asociācijas priekšsēdētājs Ēriks Zaķis saka, ka bebru jautājums asociācijas sanāksmēs pēdējo divu mēnešu laikā aktualizēts vēl nebijušā līmenī. "Ja agrāk tikai žēlojās par bebru nodarījumiem, tagad daļa mežu īpašnieku enerģiski strādā pie risinājuma meklēšanas." Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Jūlijs Beļavnieks apliecina — organizācijas līmenī bebru jautājums kā aktuāls pacelts nav, lai arī sūdzības no lauksaimniekiem ir dzirdētas. "No ekoloģiskā viedokļa skatoties, suga bojā neiet un nekas neliecina, ka tā slikti justos," vērtējot bebru skaitu Latvijā saka Pasaules Dabas fonda meža programmas vadītājs Jānis Rozītis. "Taču no saimnieciskā viedokļa skatoties, kaitējums mežu un zemes īpašniekiem nav noliedzams," saka J.Rozītis. Savukārt biologs un Valsts mežu dienesta (VMD) speciālists Jānis Ozoliņš uzsver, ka jau astoņdesmitajos gados tika pierādīts — bebri pat vislabvēlīgākajos apstākļos nevar noplūdināt vairāk par 1% no kopējās mežu platības. "Valsts īpašumā ierobežotā daudzumā var atļauties arī bebru uzplūdinājumus," vērtē J.Ozoliņš, uzsverot, ka problēma ir sīkajiem, privātajiem īpašniekiem. "Jo mazāka platība, jo lielāks risks," norāda VMD speciālists, sakot — ja no kopējās mežu platības dzīvnieki nodara kaitējumu 1% apmērā, tad maza zemes īpašnieka teritorijā tie var būt visi 100%.

l5% nederīgas zemes

Gan mežsaimnieku, gan lauksaimnieku lielākās sūdzības ir par nosprostotām meliorācijas jeb nosusināšanas sistēmām, kurās bebri ierīko dambjus. "Šobrīd bebru dēļ 5% no mūsu platībām ir nederīgas — rudenī pārāk ātri kļūst mitras, bet pavasarī — pārāk ātri sausas," "Dienai" stāsta Mārtiņš Turkopulis, lauksaimnieks no Talsu rajona. Savos īpašumos M.Turkopulis ar nevēlamajiem dzīvniekiem cīnās, tīrot meliorācijas sistēmas un ārdot dambjus, taču bebriem jauna dambja uzbūvēšanai pietiekot ar pāris dienām. "Ap 8% no mana 140 hektāru īpašuma katru gadu noplūst bebru dambju dēļ," lēš Gulbenes rajona zemes īpašnieks Jānis Dūrītis. "Netieku virsū ar traktoru, lai nopļautu," saka zemnieks, norādot, ka tādējādi viņš arī nevar saņemt Eiropas Savienības atbalstu — kopumā ap 600 latu — par šo hektāru uzturēšanu labā lauksaimnieciskā stāvoklī.

Iesaka medības

VMD katrā medību sezonā nosaka nomedījamo dzīvnieku limitu, un dati liecina — pēdējos trīs gados mednieki nav nomedījuši vairāk par 10 000 dzīvnieku gadā. Tas nav pietiekami, lai mazinātu laukiem un mežiem nodarīto kaitējumu.

"Ādas organizēti vairs netiek uzpirktas, tomēr par sešiem — septiņiem latiem vienu ādu iespējams pārdot," saka LOSP priekšsēdētājs Jūlijs Beļavnieks, izvērtējot mednieku intereses trūkumu par bebru medībām. Mednieku asociācijas priekšsēdētājs Elmārs Švēde atzīst, ka dzīvnieka gaļu var nodot pāris restorānos, taču liela pieprasījuma nav. "Turklāt bebru medīt nav viegli — tas dzīvo ūdenī," saka E.Švēde. "Par bebru postījumu vaininieku nereti tiek uzskatīts tikai mednieks," saka mednieku pārstāvis Elmārs Švēde, piebilstot — ar "drakonisku" līguma formu privātīpašnieki medniekus neieinteresēs. Galvas kopā būtu jāliek gan īpašniekiem, gan medniekiem, kā arī valstij un pašvaldībām. Mežu īpašnieki ir gatavi cīnīties arī ar citām metodēm, piemēram, ievietojot caurules bebru dambjos, tādējādi radot dzīvniekiem neciešamus apstākļus. Savukārt Mednieku asociācija ir gatava nākt pretī, virsmežniecībās izsakot "publisku fui" tiem medniekiem, kas nešauj bebrus, bet šauj tikai, piemēram, mežacūkas. Vienlaikus Mednieku asociācijas priekšsēdētājs uzskata, ka risinājumam jābūt valstiska līmeņa, jo problēma ir valstiska mēroga. E.Švēde ierosina medniekus motivēt valstiskā līmenī — ar prēmijām un nomas maksas atlaidēm.

Kā problēmu risināt?

Jānis Ozoliņš, Valsts mežu dienesta medību daļas vadītāja vietnieks:

Tā kā bebru skaitu būtiski samazināt bez investīcijām un tālākām neprognozējamām sekām uz vides kvalitāti šodien jau ir par vēlu, vienīgā izeja ir pilnīga bebru izmedīšana vietās, kur tie nav pieļaujami, un rūpīga īpašumu uzraudzīšana, lai bebri tajos atkal neatgrieztos.

Elmārs Švēde, Latvijas Mednieku asociācijas priekšsēdētājs:

Nav mums nekāda stratēģiskā plāna medību saimniecības attīstībai — tātad arī bebru jautājumu risināšanai. Asociācija ir centusies rosināt izmaiņas likumdošanā, lai, nojaucot bebru dambjus, saņemtu atlaides par valsts noteiktām nomas maksām. Valstij vajadzētu atbalstīt projektus par medību produkcijas pārstrādi un realizāciju. Meža īpašniekiem vajadzētu ar izpratni slēgt medību tiesību nomas līgumus ar medību formējumiem, saprotot, ka mednieki ne tikai gūst labumu no medībām, bet arī var palīdzēt saglabāt viņu īpašumu.

Jūlijs Beļavnieks, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs:

Lai no bebru darbības zaudējumus neciestu zemnieki un mežu īpašnieki, jāsadarbojas visām iesaistītajām pusēm. Varbūt pietiktu, ja katram mednieku kolektīvam tiktu noteikts attiecīgajā sezonā medīšanai atļauto bebru skaits un pēc tam apkopota informācija par faktiski nomedīto dzīvnieku skaitu.

"Mans Īpašums"

Lursoft laikrakstu bibliotēka internetā